LOOA vēsture

Sagatavoja: Vitolds Grabovskis, Ivars Lācis

Latvijas Optometristu un optiķu asociācija ir izveidota 1997. gada 14. jūnijā. Tās dibināšanas kopsapulcē tika apstiprināti asociācijas pirmie statūti. Šis stāsts būs par to, kas veidoja asociāciju, kāpēc tā radās tieši tajā laikā, kāds bija galvenais mērķis un vai mērķis ir sasniegts biedrības darbības divdesmit piecos gados?

LOOA dibināšanas laikā bija sekojošs stāvoklis redzes korekcijas jomā: valstī darbojās daudzi desmiti optikas veikalu, kuros strādāja pārdevēji, konsultanti un optiķi. Šos speciālistus apmācīja galvenokārt pašu kompānijās un tiem nebija nodefinētas vienotas izglītības prasības. Redzes korekciju optikās veica acu ārsti. Optikās bija jūtams liels acu ārstu deficīts. Asociācijas dibināšanas laikā optometristu bija ļoti maz, tie bija saskaitāmi uz divu roku pirkstiem. Optometrijas akadēmisko maģistra programmu bija absolvējušas trīs acu ārstes, savukārt optometrijas bakalaura programmu – četri optometristi. Tajā pašā laikā jau desmitiem studentu studēja LU optometrijas studiju programmās.

Bija acīm redzama nepieciešamība sakārtot primārās redzes aprūpes jomu un noteikt optometrista tiesības un pienākumus.

Lai saskaņotu viedokļus un precizētu optometrijas nodaļā izveidoto statūtu projektu, tika izveidota darba grupa ar Latvijas Universitātes (LU), optikas uzņēmumu (O) un medicīnas jomas (M) pārstāvjiem: I. Vītols (LU), I. Lācis (LU), V. Grabovskis (LU), J. Dzenis (LU), P. Cikmačs (LU), I. Ramāns (O), G. Bērzs (O), J. Hehts (O),V. Pumpurs (O), I. Hercoga (M), A. Balgalve (M). Vadošo lomu statūtu gala versijas izveidošanā rakstīšanā uzņēmās profesors Ilmārs Vītols un Ivars Lācis. Jaunajos apstākļos bija jāorganizē jauna dzīve un tai jāraksta likumi. I. Vītolam ļoti patika likumu rakstīšana. Tika uzrakstīti statūti uz daudzām lapām, tajos viss bija smalki aprakstīts. Tika aprakstīts pat kā organizēt uzņēmējdarbību. Laika gaitā, vadoties no oficiālajām valsts prasībām, statūti ir izmainīti un pielāgoti jaunajām prasībām. Tomēr savā praktiskajā darbībā asociācija izmanto pirmajos statūtos noteiktos principus. LU Optometrijas nodaļā izstrādātais statūtu projekts noteica, ka LOOA mērķi ir:

Veicināt Eiropas Savienības un citiem starptautiskajiem standartiem atbilstošas primārās redzes aprūpes sistēmas un likumdošanas izveidošanu Latvijā;
Novērtēt primārās redzes aprūpes speciālistu kvalifikācijas atbilstību;
Līdzdarboties primārās redzes aprūpes speciālistu sertifikācijā.

1997. gada 14. jūnijā LU Fizikas un matemātikas fakultātes telpās Zeļļu ielā pulcējās vairāki desmiti Latvijas optometristu, oftalmologu, optiķu un mācību spēku, kuri nobalsoja par Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas izveidošanu un tās pirmajiem vadītājiem. Statūtos bija paredzēts, ka asociāciju vadīs valde ar priekšsēdētaju un būs prezidents, kurš uzmanīs valdes darbu. Par pirmo asociācijas prezidentu kļuva LU pārstāvis Pēteris Cikmačs, par valdes priekšsēdētāju Limbažu optikas saimnieks Ivars Ramans. Asociācijā bija divas sekcijas- optometristu un optiķu. Tāpēc valdē ievēlēja trīs locekļus no optometristu vidus un trīs no optiķiem. Optiķus pirmajā valdē pārstāvēja Cobergs optikas īpašnieks Guntis Bērzs, kontaktlēcu uzņēmuma Henson īpašnieks Ainārs Hehts un Ivars Ramāns. Optometristus savukārt pārstāvēja LU pasniedzēja Anda Balgalve, Grund-optikas ārste Iveta Grundmane un acu ārsts Raimonds Rogulis. Pirmie ir pirmie un gods un slava viņiem.

Pirmās valdes sastāvs liecināja ka asociācijā darboties gatavi dažādu uzņēmumu redzes aprūpes speciālisti, Latvijas optikas veikalu pārstāvji, optometrijas studiju programmas pasniedzēji un arī acu ārsti. Runājot par acu ārstiem jāatzīmē, ka daļa ārstu atbalstīja optometrijas rašanos Latvijā, bet bija daļa, kuri saskatīja konkurenci un darbojās pret to, ka optometrists ir neatkarīga ārstniecības persona. Daļa oftalmologu redzēja optometristus kā acu ārstu palīgus.

Apskatītajā laika periodā (1997-2022) LOOA valdē darbojās sekojošas personas: A. Balgalve, R. Skrickis, G. Laganovska, G. Krūmiņa, P. Cikmačs, L. Kovaļevskis, J. Kossovičs, A. Balgalve, A. Švede, I. Ramāns, V. Grabovskis.

LOOA valdi šajā periodā vadīja I. Ramāns un A. Balgalve.

Sevišķi jāizceļ acu ārste un optometriste Anda Balgalve. Viņa visus šos 25 gadus bija LOOA valdē, un 22 no tiem bija valdes priekšsēdētāja. Anda rosināja daudzas iniciatīvas un viena no iniciatīvām ir vasaras optometristu pasākumi.

Šajā laika posmā bija trīs LOOA prezidenti, P. Cikmačs, V. Grabovskis un I. Lācis.

Tāda lūk bija LOOA pārvalde līdz 2022. gadam. Jāatzīmē, ka ārpus LOOA valdes, LOOA darbojās daudzi aktīvi ierindas asociācijas biedri, K. Caune Bērziņa, K. Detkova, I. Dilāne, I. Petroviča. J. Dzenis.

LOOA darbības jomas bija sekojošas:

profesijas tiesību normu likumdošanas izstrāde un apstiprināšana;
optometristu un optiķu tālākizglītība;
optometristu un optiķu sabiedrības dzīves organizēšanu;

optometrista profesijas popularizēšanu sabiedrībā;
sadarbība ar starptautiskajām profesionālajām organizācijām;
profesijas jomas specialistu aizstāvība.

Darbs pie likumiem Optometrijas nozarē

Jau no pirmajām asociācijas pastāvēšanas dienām svarīgs uzdevums bija izveidot optometristu darbības tiesisko pamatu, tas ir, izveidot likumdošanu optometrijas jomā. Jāatceras, ka LU studiju programmas sākotnēji bija akadēmiskā bakalaura, akadēmiskā maģistra un profesionālā programma. Kad studiju programmas absolvēja pirmie profesionālie optometristi, formāli valsts reģistros tādas profesijas kā optometrists nebija. Optometrista profesijas nebija profesiju klasifikatorā. Vadošo lomu likumdošanas izveidē uzņēmās Latvijas universitātes pasniedzēji. LOOA loma bija vērtēt iniciatīvas, tās atbalstīt vai ierosināt kaut ko mainīt. Tā teikt LOOA bija optometristu tautas balss.

Pirmais Optometrista profesijas standarts tika apstiprināts tikai 2005. gada 6. jūlijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu Nr. 505. Taču vārds “optometrists” likumos parādījās jau ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” stāšanos spēkā ar 2001. gada 20. jūliju. Šī likuma 9. panta reglamentēto medicīnas profesiju sarakstā pantā (2),8 Optometrists un pantā (17) tiek uzskaitītas “Vispārīgās prasības optometrista izglītībai”. Interesanta ir likuma rašanās vēsture. Likuma skatīšana Saeimā jau notika otrajā lasījumā, kad LU mācību spēki I. Lācis, P. Cikmačs un V. Grabovskis uzrakstīja optometrijas profesijas aprakstu. Ivars Lācis, kurš toreiz bija LU rektors, profesijas aprakstu aiznesa uz Saeimu un nodeva atbildīgajam deputātam Kārlim Leiškalnam. Deputāts uzklausīja rektora stāstu par nejēdzību primārās redzes aprūpes likumdošanas jomā, kurā LU absolventiem netiek atļautas profesionālas darbības un par riskiem, kas sāk parādīties pacientiem optikās. Par brīnumu daudziem trešajā lasījumā 2001. gadā optometrists kļuva par subjektu reglamentēto profesiju likumā. Varējām sākt veidot profesijas standartu un panākt tā apstiprināšanu. Profesijas standarta apstriprināšana prasīja vēl 4 gadus. Interesanti, ka pirmajā optometrista profesijas standartā ir noteiktas divas īpašas prasības uzdevumu veikšanai: (1) Optometrista izglītībai jāatbilst prasībām, ko nosaka likums par reglamentētajām profesijām; (2) Personām, kurām profesionālo izglītību apliecinošs dokuments izsniegts pirms vairāk nekā pieciem gadiem, nepieciešams profesionālās organizācijas (lasi, LOOA) izsniegts sertifikāts.

Kādas darbības var veikt optometrists? Profesijas aprakstā bija teikts, ka optometrists ir primārās redzes aprūpes speciālists un veic redzes pārbaudi un redzes korekciju. Optometristi strādāja optikas veikalos un veica pārbaudes lielam skaitam klientu. Tajā pašā laikā dokumentos, kuros noteica, kurš var dod atzinumu par redzes atbilstību valsts prasībām, bija rakstīts, ka tādu atzinumu dod tikai oftalmologs. Pirmā cīņa bija panākt, ka optometrists var sniegt atzinumu valsts noteiktajās obligātajās redzes pārbaudēs strādājošiem ar datoru. Dotā jautājuma risināšanu uzņēmās V. Grabovskis. Pēc diskusijām Labklājības ministrijā, MK noteikumos 2009. gadā tika ierakstīts, ka datorlietotāju redzi var pārbaudīt arī optometrists. Šeit jāpiemin joks, kas radās kļūdas dēļ. Pirmajā MK noteikumu variantā bija rakstīts, ka pārbaudi veic oftalmologs un ja netiek galā, tad aicina optometristu. Patiesībā pareizi bija otrādi.

Redzes speciālistu sabiedrībā bija atšķirīgi viedokli par to, kādam nākotnē jābūt optometristam. Optometrijas programmu pasniedzēji uzskatīja, ka optometrists ir tā sagatavots, ka tam jābūt ārstniecības personai ar visām tam atbilstošām tiesībām un pienākumiem. Optometristu sabiedrībā bija arī viedoklis, ka optometrists varētu veikt redzes korekciju bez visām tām prasībām, ko noteic likums ārstniecības personai. Savukārt daļa acu ārstu uzskatīja, ka optometristam jābūt acu ārsta palīgam un jāstrādā acu ārstu uzraudzībā.

Kopīgiem spēkiem LU un LOOA virzīja projektu valdībā par optometristu kā ārstniecības personu. 2010. gada 24. maijā Latvijas Universitāte iesniedza Saeimai priekšlikumu par izmaiņām Ārstniecības likumā, proti, likuma 45.1. pantā funkcionālo speciālistu sarakstu papildināt ar “optometrists”. Notika daudzas tikšanās ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, Latvijas ārstu biedrības pārstāvjiem, tika uzrakstītas neskaitāmas vēstules par šo jautājumu. Beidzot 2012. gadā jautājums nonāca izskatīšanai Latvijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Ļoti iespējams, ka uz komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču iedarbojās kāds lobijs un komisija, apgalvojot, ka ārstniecības persona nevar iegūt medicīnisko izglītību Fizikas matemātikas fakultātē, priekšlikumu noraidīja. Bija jāpaiet vēl 4 aktīvas darbības gadiem, lai Saeima 2016. gadā pieņemtu lēmumu par to, ka optometrists ir ārstniecības persona, un iekļautu optometristu ārstniecības likumā. Ārstniecības likuma izmaiņas tika izsludinātas ar 01.01.2017. Pie Ārstniecības likuma grozījumu izstrādes piedalījās v. Grabovskis, I. Lācis, A. Balgalve, G. Krūmiņa, A. Švede un citi. Par juridiski pareizu likuma tekstu noformēšanu rūpējās juriste M. Heislere – Celma.

Likums stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī. Līdz likums stājās spēkā bija jāpieskaņo prasības piešķirtajam statusam. Tie bija jautājumi par optometrista sertifikācijas noteikumiem, optometrista kabineta prasībām un to sertifikāciju. Ar optometristu sertifikāciju bija vienkāršāk, jo asociācija jau bija izstrādājusi savu LOOA biedru sertifikācijas kārtību. Pēc apjomīga informēšanas darba LĀPPOS atzina iepriekš LOOA izdotos sertifikātus par atbilstošiem LĀPPOS prasībām un atļāva optometristiem oficiāli lietot LOOA sertifikātu tā derīguma termiņa laikā. Šeit nepieciešams atzīmēt G. Krūmiņas lielo ieguldījumu valsts pārstāvju pārliecināšanā par asociācijas sertifikātu atbilstību.

Sarežģītāks bija jautājums par optometrista kabinetu sertifikāciju. Ārstniecības iestāžu sertificēšanas noteikumos bija tādas prasības, kurus daudzām esošajām optikām bija neiespējams izpildīt. Neskatoties uz to, ka LOOA izstrādāja ieteikumus optikām kabinetu reģistrācijai, ļoti mazs skaits optiku ārstniecības iestāžu reģistrāciju ieguva. Jautājums tika atrisināts tikai 2024. gadā, kad ar Ministru kabineta lēmumu optometrista kabinetu reģistrācijas process tika uzlabots.

Visa LOOA uzmanība no 1997 līdz 2022. gadam tika veltīta optometrista profesijas nostiprināšanai, bet optiķu problēmas tika risinātas epizodiski. Valstī darbojās daudzas optikas, kurās strādāja pārdošanas un briļļu izgatavošanas speciālisti. Šiem darbiniekiem nebija vienotu prasību, jo nebija vienotas, valsts apstiprinātas kopējas mācību programmas. Katra optikas kompānija pati apmācīja savus darbiniekus.

Pirmais mēģinājums LOOA risināt optiķu jautājumu notika 2010. gadā. L. Kovaļevskis un A. Grundmanis prezentēja izstrādāto Optiķa profesijas standartu. Par nožēlu projektā nenotika tālāka virzība.

Strauju attīstību optiķu profesijas jautājums ieguva pēc optometrista pasludināšanas par ārstniecības personu. Pirmais nozīmīgais tālākizglītības pasākums optiķu/optometrista asistentu jomā asociācijā bija 2021. gadā LOOA kopā LU Rīgas Medicīnas koledžu organizētās “Optikāru brokastis”. Šajā pasākumā ieguldījumu deva P. Cikmačs, E. Kasaliete, A. Petrova un K. Detkova.

Radās jautājums, kā sauksim tos speciālistus, kuri optikas veikalos pārdod un izgatavo brilles. Bija varianti, optiķis, optikārs, optometrista asistents. Izvēlēts tika optometrista asistents.

Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas Koledža (tā laika direktore Astra Bukulīte) nolēma veidot studiju programmu “Optometrista asistents”. Projekta realizāciju uzticēja LU docentei Evitai Kassalietei. LOOA atbalstīja un deva savu vērtējumu un akceptu izstrādātajiem dokumentiem.

Zemāk atspoguļoti projekta realizācijas etapi

2019. gada 12. februārī Ministru kabinets veica grozījumus 23.05.2017. noteikumos Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, apstiprinot atsevišķā grupā “3254 Optiķi” profesiju “3254 02 Optometrista asistents”.

Profesijas standarts “Optometrista asistents” saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakš padomes 2019. gada 16. oktobra sēdē. Darba grupā darbojās: Anda Balgalve, Guna Laganovska, Linards Kovaļevskis, Pēteris Cikmačs, Jānis Dzenis, Astra Bukulīte un Evita Kassaliete. Standartu izstrādātāja Evita Kassaliete.

2020. gada 18. jūnijā Studiju programma “Optometrija” tika licencēta (licence Nr. 041020-4) LU Rīgas Medicīnas koledžā ar kvalifikāciju Optometrista asistents

2020./2021.ak.g. pavasarī studijas uzsāk pirmie optometrista asistenta programmas studenti – Eva Beizitere, Māris Berkulis, Edijs Ozols Ozolinš, Rūta Vigule un Linda Kvedere. Uz 2023./2024. ak.gada beigām programmu absolvējuši 20 studenti.

25.08.2022 gadā programma akreditēta Starptautiskajā komisijā uz 6 gadiem.

Programmas realizācijā aktīvi iesaistījās: Kristīne Detkova, Pēteris Cikmačs, Evita Kassaliete (programmas vadītāja),Edijs Ozols Ozoliņš,

Optometristu un optiķu tālākizglītība

LOOA apzinājās ka speciālistiem, kuri rūpējas par iedzīvotāju veselību, nepieciešama nepārtraukta zināšanu atjaunošana un papildināšana. Lai organizētu optometristu tālākizglītību, 2001. gadā LOOA kongresā tika nodibināta Kvalifikācijas padome. Par pirmo Kvalifikācija padomes priekšsēdētāju ievēlēja ārstu R. Roguli. Apskatāmajā laika periodā par Kvalifikācijas padomes vadītājiem vēl tika ievēlēti J. Fridrihsons un G. Krūmiņa

2005. gadā izstrādāja pirmo optometrista profesijas standartu. Profesijas standartā ir nodefinēti optometrista pienākumi un uzdevumi, kā arī kādām jābūt profesionālajām zināšanām un kompetencēm.

Lai tālāk apmācību optometristiem veicinātu, LOOA izveidoja savu sertifikācijas sistēmu. Sevišķi jāatzīmē Guntas Krūmiņas ieguldījums LOOA sertifikācijas sistēmas izveidošanā. Kvalifikācijas komisija izstrādāja punktu sistēmu LOOA sertifikāta iegūšanai. Inese Grabovska 2015. gadā izveidoja sertifikācijas reģistru.

LOOA iekšējā sertifikācija bija brīvprātīgs process, ja biedri nevēlas, viņi šo LOOA sertifikāciju varēja neveikt. Tika noteikts, ka optometristiem, lai iegūtu LOOA sertifikātu, kas ir vairāk goda un prestiža jautājums, ir 5 gadu laikā jāiegūst 250 OTP (optometrijas tālāk izglītības punktus). Neskatoties uz to ka sertifikācija brīvprātīga, daudzi optometristi centās to iegūt. Pirmie sertifikāti tika piešķirti 2010. gadā. Pirmos sertifikātus saņēma K. Caune, I. Čipāne, I. Dilāne, A. Jēce, E. Kasaliete, L. Krokša, G. Krūmiņa, M. Lejiete, I. Meilande.

Laiks parādīja, ka LOOA iekšējās sertifikācijas izveidošana bija pareizs solis. Optometristam kļūstot par ārstniecības personu, LAAPOS atzina šos sertifikātus.

Lai veicinātu pāreju no LOOA iekšējās sertifikācijas uz LĀPPOS sertifikāciju, 2019. gadā LOOA nodibināja Sertifikācijas komisiju, kura atbilda ārstniecības likuma prasībām. Par Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Aiju Mucenieci, par locekļiem Zandu Ruskuli, Agnesi Jēci, Ievu Ansoni, Ievu Jēkabsoni, Jeļenu Stūrišku, Viktoriju Vlasenko.

Asociācija palīdzēja optometristiem tālākizglītoties, lai jaunākā redzes aprūpes informācija būtu pieejama optometristiem. Asociācija jau kopš pastāvēšanas pirmsākumiem, organizēja vairākus seminārus gadā par redzes jautājumiem. Semināros tika uzaicināti speciālisti no uzņēmumiem, kuros ražoja briļļu lēcas, kontaktlēcas, redzes izmeklēšanas instrumentus. Referēja optometristi, kuri bija apmeklējuši ārzemju konferences par redzes jautājumiem. Vietējie redzes speciālisti dalījās iegūtajā pieredzē.

Katra gada sākumā asociācija rīkoja savu ikgadējo klīnisko konferenci, kurā vietējie un ārzemju optometristi, arī optometrijas studenti stāstīja par saviem pētījumiem un savu praktisko pieredzi.

Interesants pasākums, lai iegūtu papildus optometristu tālākizglītības punkts (OTP), bija pārbaudījumu organizēšana testu formā. Šos testus veidoja paši optometristi. Autors sagatavoja mācību materiālu par konkrētu tēmu, kuru vajadzēja patstāvīgi apgūt un pēc tam internetā piedāvāja testa jautājumus. Veiksmīga testa nokārtošanas gadījumā, testa veicējs saņēma punktus.

Tādā veidā optometristam tika dota iespēja, vajadzēja tikai gribēšanu, lai savāktu nepieciešamos OPT punktus sertifikāta iegūšanai.

Optometristu un optiķu sabiedrības dzīves organizēšana

LOOA savā darbībā pievērsa uzmanību nozares profesionāļu saliedēšanai. Anda Balgalve valdei ierosināja vasaras laikā organizēt asociācijas biedriem pasākumus kopā ar ģimenēm. Pasākumam tika izvēlēta skaista vieta, kur būtu interesanti gan pieaugušajiem, gan bērniem. Parasti pasākumu organizēja kādā no atpūtas bāzēm. Asociācija nodrošināja transportu dalībniekiem, kuriem tas bija nepieciešams. Pasākumā parasti bija atvēlēts laiks nelielam semināram, tad kopējas pusdienas un pēc tam fiziskas aktivitātes dabā. Šādi semināri kļuva par tradīciju un tos vienmēr organizēja A. Balgalve. Pirmais vasaras seminārs notika 2006. gadā Lielvārdē, A. Pumpura muzejā un Lāčplēša parkā. Kopš 2006. gada gandrīz katru gadu notika šie vasaras semināri.

Lai veicinātu optometrista profesijas popularizēšanu un veicinātu optometristu izaugsmi, 2016. gadā V. Grabovskis ierosināja iedibināt Gada optometrista balvu. Asociācijas valde akceptēja ideju. Tika izstrādāts pirmais nolikums, kuru vēlāk paši gada optometrista titula ieguvēji pilnveidoja.

Balvas pretendenti tika vērtēti pēc sekojošiem kritērijiem: 1. Profesionālā darbība optometrista kabinetā, optikā. 2. Optometrista darbība optometrijas vidē – mentors, menedžeris, klīnisko prakšu vadītājs, mācību procesa organizētājs un vadītājs, optometrijas sociālo norišu aktīvs dalībnieks . 3. Optometrista darbība zinātnē, izpētē, jaunu metožu izstrādē. 4. Optometrijas popularizēšana sabiedrībā – mediji, publicitāte, sabiedriskais darbs, finanses. 5. Personiskā kvalifikācijas celšana – dalība semināros, konferencēs, tālākizglītības pasākumos. 6. Optometrista pienesums LOOA darbībā – uzstāšanās asociācijas rīkotos pasākumos, sniegtais ieguldījums optometrijas nozares attīstībā.

Šeit apskatāma visi LOOA Gada optometrista titula ieguvēji kopš 2016. gada.

LOOA 2007.gadā izveidoja internetā mājas lapu optometrija.lv, kurā atspoguļoja optometristu aktualitātes. Kopš 2015.gadā asociācija darbojas facebook.

LOOA biedru aizstāvība

Asociācija ir izstrādājusi Latvijas optometristu, optometrista asistentu un optiķu ētikas kodeksu (ar grozījumiem 18.02.2020). Savā praktiskajā darbībā speciālistiem jāievēro kodeksa principus un profesijas standartā noteiktās prasības. Sūdzības kuras ir izteiktas par speciālistu tiek analizētas ētikas komisijā. Ētikas komisija sadarbojas ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Veselības inspekciju problēmu risināšanā. LOOA Ētikas komisijas pirmā priekšsēdētāja bija Jeļena Slabcova. Ētikas kodeksa izstrādāšanā ieguldījumu deva G. Krūmiņa, A. Švede, J. Slabcova, K. Detkova, L. Kovalevskis, E. Barkāne.

Optometrista profesijas popularizēšana sabiedrībā

Optometrijas attīstības sākumā optometrists kā redzes speciālists sabiedrībai nebija zināms. Arī tādi pakalpojumi kā redzes korekcija ar kontaktlēcām un progresīvajām briļļu lēcām bija gandrīz neizmantoti. Asociācija lēma mainīt situāciju un nodarboties ar sabiedrības informēšanu par redzes korekcijas iespējām. Vadošie optometristi aktīvi piedalījās sabiedriskajos saziņas līdzekļos, radio, televīzijā un drukātajos izdevumos.

Nozīmīgs popularizēšanas pasākums bija 2017. gadā organizētā “Kontaktlēcu veselības nedēļa”. Liels nopelns konferences organizēšanā bija Linardam Kovaļevskim. Pasākumā iesaistījās daudzi optikas veikali, piedāvājot bezmaksas redzes pārbaudes un konsultācijas par kontaktlēcām. Asociācija izveidoja bukletu par pareizu kontaktlēcu lietošanu, kurš tika izplatīts optikas veikalos. Kontaktlēcu veselības nedēļas centrālais pasākums bija konference redzes aprūpes speciālistiem, kuru vadīja Ivars Lācis.

Optometrista ienākšana redzes aprūpes jomā veicināja iespēju biežāk lietot sarežģītākas redzes korekcijas lēcas. Pirms optometrijas ēras progresīvās briļļu lēcas redzes korekcijā neizmantoja. 2020. gadā, pēc autora vērtējuma, vairāk par 15% presbiopu lietoja progresīvās brilles.

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Eiropas Optometrijas un optikas padome (ECOO) pārstāv optometristu un optiķu intereses visā Eiropā. ECOO radās 1992. gadā, apvienojoties vairākām Eiropā eksistējošām optikas profesionāļu apvienībām. Padome ir nodefinējusi uzdevumu uzlabot iedzīvotājiem redzes korekcijas pakalpojumus un acu veselību, nodrošinot augstas kvalitātes, rentablus optometrista un optiķa pakalpojumus visā Eiropā. Eiropā ECOO dibināšanās laikā redzes korekcijas pakalpojumus galvenokārt veica redzes optiķi. ECOO misija bija attīstīt optometristu izglītību Eiropā, tādā veidā veicinot kvalitatīvāku pakalpojumu pacientiem. ECOO radīja interesi tas, ka Latvijas Universitātē tiek organizēta optometristu studiju programma, kas Eiropā bija retums. Šajā sakarā 1994. gadā ECOO pārstāvis Pers Soderbergs ieradās vizītē Latvijā, lai iepazītos ar situāciju. Tajā pašā gadā ECOO kongress Ķelnē uzklausīja P. Soderberga atskaiti par redzēto un V. Grabovska referātu par optometrijas attīstību Latvijā. Jāatzīmē ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kurā universitātes līmenī bija optometrijas studiju programma. Šāda iepriekšējā vēsture nodrošinājato, ka LOOA jau no pirmajiem pastāvēšanas gadiem bija novērotāja statusā ECOO. LOOA bija novērotāja statusā līdz ECOO kongresam 2008. gadā Stambulā. Stambulā LOOA uzņēma par pilntiesīgu ECOO locekli. Jāatzīst ka iestājoties ECOO nekas būtisks attiecībās ar ECOO nemainījās. Mainījās tas, ka bija jāmaksā LOOA nozīmīga biedra naudas. Tāpēc dažus gadus dalība ECOO bija apturēta. Tā tika atjaunota 2024. gadā.

Viens no pasākumiem, kuru bija ierosinājusi ECOO, bija Eiropas komisijas noklausīšanās 2014. gadā par optiķu un optometristu stāvokli Eiropas valstīs. Šajā Eiropas komisijas sēdē LOOA pārstāvēja V. Grabovskis ar ziņojumu par optometrista statusu valstī un profesionālajām iespējām Latvijā.

ECOO organizē informācijas savākšanu visās Eiropas valstīs par primāro redzes aprūpi. Dati tiek publicēti izdevumā Blue book. LOOA sniedz datus šim izdevumam par primāri redzes aprūpi Latvijā.

Šī apskata autori izsaka pateicību G. Krūmiņai, E. Kasslietei, A. Balgalvei, L. Kovalevskim un J. Slabcovai par vērtīgām konsultācijām. Autori apzinās, ka ne viss no LOOA darbiem un pasākumiem ir aprakstā atspoguļots, ne visi varoņi nosaukti. Tāpēc katrs ir laipni aicināts atcerēties to laiku, papildināt stāstu. Mūs ļoti uztrauc tas, ka kādu personu esam aizmirsuši pieminēt. Tāpēc priecāsimies par atgādinājumiem un labojumiem. Patiesu vēsturi var uzrakstīt tikai kolektīva atmiņa.

LOOA vēsture fotomirkļos