Būsim pazīstami – Ieva Degtere ir optikas meistare, kas šī gada maijā ieguva 1. vietu Optikāru olimpiādē. Piedāvājam iepazīt Ievu mazā paris jautājumu intervijā!
Cik aptuveni gadus strādājat optikas nozarē un kā dzīve jūs tajā ievirzīja?
Es optikas nozarē esmu kopš 2003. gada. Toreiz kādā sarunā dzirdēju, ka paziņa saka, ka viņas darba uzņēmums aicina darbā jaunus darbiniekus. Mudināja, lai es piesakos. Pieteicos, un tā arī esmu palikusi jau 22 gadus vienā optikas uzņēmumā (Optometrijas centrs/OC VISION).
Sāku kā optometrista asistents, tad pēc pusotra gada kļuvu par veikala vadītāju. Vēl pēc apmēram pusgada uzņēmos arī optiķa darbus. Vēlāk biju veikalu grupas vadītāja un optiķis. Tagad daru vairs tikai optiķa darbus, un, ik pa brīdim, lai iemaņas nezūd, esmu arī optometrista asistents.
Vai pirms tam darbojāties citā nozarē, un kā šī pieredze ir noderējusi optikāra darbā?
Man ir LU Finanšu un grāmatvedības nodaļas grāmatveža sertifikāts, pēc kura saņemšanas gandrīz desmit gadus strādāju par bilancspējīgu algu grāmatvedi vienā no Rīgas medicīnas iestādēm. Paralēli mācījos Rīgas Dizaina skolā par interjera dizaineri, kur ieguvu interjera dizainera diplomu. Esmu daudz piedalījusies pasākumu organizēšanā, gan arī pati organizējusi un noformējusi dažādas izstādes un citus pasākumus. Man, visu manu apzināto mūžu, ir gan patikusi skaitļu pasaule, gan mākslas pasaule. Un atceros, kad stājos darbā optikā, tad darba devējs teica – o! Šīs ir divas jomas, kas lieti noderēs. Ņemam tevi!
Kāda ir jūsu ikdiena optikāra/optiķa darbā?
Ideāls variants, ir tad, kad optometrists, oftalmologs, optometrista asistents, optiķis sadarbojas savā starpā – viens otru papildina. Tad darbs sanāk vislabāk. Optiķa uzdevums ir analizēt un interpretēt receptes datus. Veikt lēcu montēšanu ietvarā, nomainīt lēcas ietvarā, remontēt ietvarus jeb briļļu rāmjus. Optiķis ir ļoti „smalka” profesija, jo šim pārstāvim ir jāprot rēķināt, kalkulēt un rast pareizo optimālo variantu lēcu montēšanā. Ikdienā dzirdu, ka klienti optiķus sauc par meistariem – o! Tas ir tā mīļi.
Kas Jums sniedz lielāko gandarījumu šajā darbā attiecībā uz klientiem un kas sadarbībā ar kolēģiem/savu komandu?
Viena no kļūdām, ko pieļauj cilvēki kāpjot pa karjeras kāpnēm – viņi izvēlas profesiju, vadoties tikai no potenciālajiem ienākumiem. Mērķa izjūta un aizrautība ar savu darbu ir svarīgāka nekā liels “piķis”. Šājā darbā nokļuvu apstākļu sakritības dēļ. Un jāsaka, ka šeit gan no klientiem, gan no kolēģiem var saņemt (un esmu saņēmusi) visu emociju spektru.
Esat absolvējusi studiju programmu “Optometrista asistents”. Kāda bija šī pieredze un kā tā noderējusi profesijā?
Ļoti fantastiska pieredze. Nenožēloju ne brīdi, ka pieteicos šīm studijām. Savā optikas darbā iespēju robežās vienmēr esmu, piedalījusies visās piedāvātajās apmācībās. Vienmēr esmu gribējusi visu zināt. Koledža man parādīja visu šo zināšanu likumsakarības un savstarpējās saistības. Visu paskaidro, parāda, kas kā darbojas. Ja darīsi tā, tad rezultāts būs tāds, u.tml. Ļoti noderīgi. Iesaku – piesakieties, studējiet. Kā mēdz teikt – zem guloša akmens ūdens netek.
Kā vērtējat optikas nozares attīstību Latvijā? Kādas ir mūsu priekšrocības un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami?
Šī nozare ir un būs. Bez tās nu nekādīgi. Mūšu priekšocība ir tā, ka cilvēki grib labi redzēt. Tā ir nepieciešāmība. Tā ir kā aksioma. Un kamēr tas tā būs, tikmēr mēs būsim vajadzīgi. Un, tā kā optikā esmu jau tik daudzus gadus, tad pati esmu izjutusi, cik ļoti strauja ir optikas nozare attīstībā. Cik ļoti strauji iet uz priekšu dažādas tehniskas iespējas. Un domāju, ka pēc nieka desmit dadiem varēšu turpināt brīnīties (priecāties) par visiem jaunajiem optikas sasniegumiem.
Kā Jūs iedrošinātu citus optikārus piedalīties Optikāru olimpiādē nākamajā gadā?
Optikāru olimpiāde nav ne kontroldarbs, ne eksāmens. Jā, pamatlietas ir jāzin, bet tās Jums ir. Un tieši tāpēc – nāciet un piesakieties! Uzdevumi ir vienkārši un saprotami. Ir ļoti jauka, patīkama, svinīga atmosfēra. Ir tikai ieguvumi.
Tad, kad es dzirdu, ka atsakās no dalības optikāru olimpiādē – nē, nē, ko tad es, tad man liekas, ka tā ir tāda kā kautrēšanas no tā ko mēs daram. Esam lepni par savu darbu un ceru, ka uz nākošo olimpiādi pieteiksies jau daudz vairāk dalībnieku.
Paldies Ievai par atsaucību, atbildot uz jautājumiem un piekrītot pāris fotomirkļiem (mini-interviju un foto sagatvoja: Anete Petrova).