2026. gada 5. janvārī LOOA nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai, informējot par riskiem, kas saistīti iepriekšējā gada nogalē publiskā apspriešanā publicēto ar Nacionālā veselības dienesta sagatavoto oftalmoloģijas pakalpojumu sniedzēju atlases nolikuma projektu, kā arī par LOOA piedāvājumu optometristu integrēšanai veselības aprūpes sistēmā, uzsverot optometrista kā individuālas ārstniecības personas kompetences un priekšrocības, pamatojot ar ārvalstu praksi. Aicinām iepazīties ar vēstules saturu.
LATVIJAS OPTOMETRISTU UN OPTIĶU ASOCIĀCIJA
Adrese: Rīga, Ķengaraga iela 8, LV-1063, Reģ.nr. 40008029786,
e-pasts: looasociacija@gmail.com
Veselības ministrijai
Brīvības iela 72, Rīga, LV-1011,
e-pasts vm@vm.gov.lv
Nr. 1/2026
05.01.2026.
Par redzes aprūpes sistēmas sakārtošanu un optometrista statusa nodrošināšanu
Latvijas Optometristu un optiķu asociācija (LOOA) vēršas pie Veselības ministrijas kā nozares vadošās valsts pārvaldes iestādes, lai novērstu situāciju, kurā tiek apdraudēts optometrista kā neatkarīgas ārstniecības personas statuss. Šis apdraudējums ir radies Nacionālā veselības dienesta (NVD) izstrādātā Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu atlases nolikuma oftalmoloģijā (turpmāk – SAVA nolikums) dēļ, kuru plānots ieviest no 2026. gada 1. jūlijā.
LOOA uzskata, ka SAVA nolikuma izstrādes process neatbilst labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principiem, jo:
- Nozares profesionālā organizācija nav tikusi iesaistīta nolikuma izstrādē. NVD nav konsultējies ar LOOA, lai gan nolikums tieši skar optometristu profesionālo darbību un statusu. Tas neatbilst labas pārvaldības un līdzdalības principiem, kas paredz profesionālo organizāciju iesaisti jau politikas izstrādes sākumposmā, nevis tikai publiskās apspriešanas fāzē.
- Optometrista kā funkcionālā speciālista juridiskais statuss ir ignorēts. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 45.¹ pantu optometrists ir ārstniecības persona – funkcionālais speciālists. Likuma 45.² panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka funkcionālais speciālists veic ārstēšanu, izmantojot atbilstošu diagnostiku un novērtēšanu, un sniedz atzinumus savas kompetences ietvaros. Tomēr vairāki spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi joprojām ierobežo optometrista kompetenču izmantošanu, un šī neatbilstība ir pārnesta arī SAVA nolikuma projektā.
- SAVA nolikums neatbilst starptautiskajām (PVO) redzes aprūpes sistēmu rekomendācijām. Jau laika periodā no 2019. līdz 2022. gadam Pasaules veselības organizācija (PVO) ir publicējusi vairākus dokumentus, kas nosaka mūsdienīgas redzes aprūpes sistēmas princius (piemēram, Integrated People-Centred Eye Care (IPEC), Eye Care Competency Framework (ECCF), rekomendācijas par uzdevumu pārdali (task shifting) un darbaspēka efektīvu izmantošanu). Šie dokumenti kopumā veido visaptverošu metodoloģisko bāzi modernas redzes aprūpes sistēmas izveidei, nodrošinot saikni starp primāro, sekundāro un terciāro aprūpes līmeni (Pielikums Nr. 1). NVD virzītais SAVA nolikums ir izstrādāts, neņemot vēra šīs rekomendācijas un balstīts tikai uz oftalmologa kompetenci gan primārajā, gan sekundārajā, gan terciārajā aprūpē. Latvijas pašreizējais un SAVA nolikumā plānotais redzes aprūpes modelis šīm vadlīnijām neatbilst.
- SAVA nolikums paredz nesamērīgu un ekonomiski neefektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. Visu valsts apmaksāto redzes aprūpes pakalpojumu koncentrēšana augstas kvalifikācijas speciālistu (oftalmologu) rokās padara valsts nodrošināto redzes aprūpes pakalpojumu nesamērīgi dārgu un samazina tā pieejamību (nodrošinot mazāku valsts nodrošināto redzes aprūpes vizīšu skaitu).
Klāt pievienojam (Pielikumā Nr. 2) LOOA 2025. gada 22. decembrī nosūtīto vēstuli NVD, kurā detalizēti izklāstīti juridiski, profesionāli un ekonomiski argumenti par konstatētajiem trūkumiem NVD rīcībā.
Tāpat atgādinām, ka, neskatoties uz mūsu vairākkārtējiem priekšlikumiem, joprojām nav novērsta neatbilstība starp Ārstniecības likumu, kas nosaka optometristu kā neatkarīgu funkcionālo specialistu, un vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, kas diskriminē optometristu kā funkcionālo speciālistu un liedz tam sniegt pakalpojumus, kas ir tā kompetencē un atbilst noteikumos prasītajām prasmēm. Šobrīd virknē Ministru kabineta noteikumu, kas regulē iedzīvotāju obligātās un profilaktiskās veselības pārbaudes, redzes funkciju novērtēšana ir uzticēta vienīgi oftalmologiem. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju ārstniecības personu vidū un nelietderīgi noslogo oftalmologus ar funkcionālu redzes pārbaužu veikšanu, ko pilnvērtīgi var nodrošināt optometristi. LOOA aicina Veselības ministriju rosināt grozījumus šādos normatīvajos aktos:
- Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 Veselības pakalpojumu organizēšana un samaksa iekļaut optometristu speciālistu sarakstā, kas ir tiesīgi veikt valsts apmaksātu redzes skrīningu un profilaktiskās apskates bērniem un pieaugušajiem. Paredzēt optometristu kā speciālistu, pie kura ģimenes ārsts var nosūtīt pacientu funkcionālai redzes izvērtēšanai sekundārās ambulatorās aprūpes ietvaros. Uz šo nepieciešamību norādījis NVD vēstulē Nr. 16-7/12309/2020, ko jau 2020. gadā saņēma LOOA. Citējot vēstules tekstu: “Dienests paskaidro, ka, lai optometristi saskaņā ar normatīvajiem aktiem varētu veikt profilaktiskās apskates (valsts apmaksātu pakalpojumu ietvaros), ir nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.555, lai optometristu sniegtie pakalpojumi tiktu iekļauti valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu klāstā.”
- Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 Obligāto veselības pārbaužu (OVP) noteikumos paplašināt optometrista lomu ne tikai piezīmēs par darbu ar datoru (1. pielikuma 4.10. un 4.11. punkti), bet arī pamattekstā kā speciālistu, kurš tiesīgs veikt redzes pārbaudes darbā augstumā (2. pielikums) un citos gadījumos ar palielinātu redzes slodzi. Jau 2020. gadā NVD vēstulē Nr. 16-7/12309/2020 informēja LOOA, ka “atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai optometrista vispārējai kompetencei, optometristiem ir tiesības veikt profilaktiskās apskates.”
- Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumu Nr. 940 Transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaužu noteikumos (7. punkts) iekļaut optometristu ārstu komisijas sastāvā, ļaujot tam veikt funkcionālo redzes novērtēšanu (redzes asums, redzes lauks) pirmreizējām un kārtējām pārbaudēm.
- Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 622 Iesaucamo veselības stāvokļa prasību un veselības pārbaužu sarakstā (1. pielikums) ietvert optometristu kā speciālistu, kurš ir tiesīgs veikt primāro redzes asuma un refrakcijas izmeklēšanu.
- Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 202 Ieroču glabātāju un apsardzes sertifikātu pretendentu veselības pārbaudēs (3.2. apakšpunkts) paredzēt optometrista dalību komisijā redzes funkcionālā stāvokļa izvērtēšanai.
LOOA priekšlikumi precīziem MK noteikumu grozījumiem skatāmi pielikumā nr. 3.
LOOA uzskata, ka šādi normatīvo aktu grozījumi veicinās redzes aprūpes sistēmas modernizāciju Latvijā, lai padarītu redzes aprūpi pieejamāku, kvalitatīvāku, finansiāli efektīvāku un atbilstošāku valsts veselības politikai, kas ir tiešs Veselības ministrijas pienākums:
- likvidēs redzes aprūpē iesaistīto profesiju nevienlīdzību redzes aprūpes sistēmā, ievērojot katras profesijas kompetences;
- samazinās rindas uz valsts apmaksātiem oftalmologu pakalpojumiem, kā rezultātā pieejamāka kļūs specializētā palīdzība pacientiem ar acu slimībām. Optometrists savukārt nodrošinās precīzāku un savlaicīgāku redzes funkciju (refrakcijas, binokulāro un akomodācijas funkciju u.c.) novērtēšanu un korekciju savu kompetenču ietvaros. Pie tam optometrista zināšanas un prasmes ir pietiekamas arī acs veselības stāvokļa skrīningam, lai atlasītu pacientu grupu, kuriem ir nepieciešama oftalmologa konsultācija. Tas ļaus efektīvāk organizēt ne tikai redzes aprūpes procesu, bet arī ārstniecības personu resursu izmantošana atbilstoši Ārstniecības likumam.
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem redzes aprūpes sistēmā oftalmologs ir vienīgais valsts apmaksātais tiešās pieejamības speciālists. Jaunais SAVA nolikums arī turpmāk paredz gadā apmaksāt 220 941 ambulatorās vizītes tikai pie oftalmologa (aptuveni 12 000 vizītes gadā uz 100 000 iedzīvotājiem). Tālāka šāda uz vienu redzes aprūpes speciālistu vērsta modeļa uzturēšana neatbilst mūsdienīgas veselības aprūpes sistēmas prasībām un tas atbilstoši PVO pētījumiem un vadlīnijām rada būtiskus sistēmiskus riskus, kas negatīvi ietekmēs acu slimību ārstniecisko pieejamību:
- Ja uz 100 000 iedzīvotājiem tiek nodrošinātas tikai aptuveni 12 000 valsts apmaksātas vizītes, tas sedz tikai nelielu daļu no reālās vajadzības. Tas rada pārklājuma plaisu: PVO dati liecina, ka tikai presbiopijas (vecuma redzes) un bērnu skrīninga nodrošināšanai vien nepieciešams ievērojami lielāks vizīšu skaits. Kā rezultātā iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, lauku reģionu iedzīvotāji un seniori paliek bez aprūpes, kas palielina “neapmierināto vajadzību” un nevienlīdzības apjomu.
- Esošā redzes aprūpes modeļa tālāka uzturēšana novājina primāro redzes aprūpi un nenodrošina pietiekamu acu slimību skrīningu. PVO stratēģija “Integrated people-centered eye care” (IPEC) uzsver nepieciešamību veicināt uzdevumu pārvirzīšanu speciāli apmācītam personālam, lai uzlabotu aprūpes pieejamību un atdalītu primāro un sekundāro veselības aprūpes posmus. Analīze rāda, ka oftalmologa aprūpes epizode pašlaik obligāti ietver refrakcijas noteikšanu, redzes funkciju novērtēšanu un redzes korekciju, kas tieši atbilst optometrista kompetencēm. Vidēji šīs darbības aizņem 15–20 minūtes no vizītes, kas nozīmē, ka oftalmologs zaudē 30–50 % sava laika, veicot optometrista darbu.
- Tikai oftalmologu iesaiste valsts apmaksāta redzes aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā rada augstas kvalifikācijas speciālistu noslodzi ar neadekvātiem uzdevumiem. Tiešā pieejamība oftalmologam bez optometrista kā primārā filtra rada “pudeles kakla” efektu. Oftalmologi (ķirurgi un specializētie ārsti) tiek noslogoti ar refrakcijas kļūdu koriģēšanu un vienkāršām sūdzībām (piemēram, astenopiskās sūdzības vai sausās acs sūdzību risināšana), kas PVO ECCF (eye care competency framework) ietvarā ir optometrista autonomā kompetence. Tas tieši pagarina gaidīšanas laiku uz kritiski svarīgām intervencēm, piemēram, diabētiskās retinopātijas, glaukomas vai citu acu slimību ārstēšanu, kur savlaicīga diagnostika un ārstēšanas uzsākšana ir izšķirošs faktors redzes saglabāšanai. Tāpat rindu dēļ oftalmologs nav pieejams akūtu un neatliekamu stāvokļu gadījumos, piemēram, svešķermenis acī vai keratokonjunktivīts. Savlaicīgas problēmu risināšanas trūkuma gadījumā pieaug vājredzības risks, kas ir papildu ekonomiskais slogs sociālās aizsardzības sistēmai.
NVD virzītais SAVA nolikums neatbilst integrētas, uz cilvēku vērstas redzes aprūpes (IPEC) principiem, kas ir PVO galvenais ieteikums redzes aprūpes modernizēšanai. Sistēmas līmenī pat 60–70 % no visām ambulatorajām konsultācijām varētu tikt novirzītas optometristiem kā neatkarīgiem speciālistiem. LOOA piedāvā ieviest divu līmeņu sistēmu, kur optometrists ir pirmais speciālists, kurš veic primāro redzes aprūpi (tai skaitā redzes profilaktisko pārbaudi), redzes funkciju novērtēšanu un refrakcijas noteikšanu. Oftalmologs iesaistās tikai gadījumos, kad atklāta patoloģija vai nepieciešama specifiska ārstēšana, kurā ietilpst arī pamatota medicīniskā manipulācija ar cikloplēģijas pielietošanu. Šāda prakse efektīvi ir iesākta jau privātās acu klīnikās Latvijā. Pie tam daudzi acu ārsti vairs nepiedāvā refrakcijas kļūdas novērtēšanu un redzes korekcijas līdzekļu izrakstīšanu, bet jau novirza pacientus pie optometrista, kas ir maksas pakalpojums, vai arī šo pakalpojumu veic optometrists, bet atskaitēs tas tiek norādīts kā oftalmologa pakalpojums.
Sistēmiskie ieguvumi, iekļaujot optometristu kā funkcionālo speciālistu valsts apmaksāto pakalpojumu sistēmā:
| Pašreizējais modelis (Tikai oftalmologs) | Moderns modelis (Oftalmologs + Optometrists) | PVO pamatojums |
| Zema pieejamība: Ierobežots vizīšu skaits, garas rindas. | Augsta pieejamība: Optometristi nodrošina primāro pieejamību un refrakcijas korekciju. | IPEC uzlabo pakalpojumu pārklājumu |
| Augstas izmaksas: Specializēta ārsta laiks tiek tērēts vienkāršām pārbaudēm. | Efektivitāte: Uzdevumu pārdale (task shifting) uz zemāka līmeņa speciālistiem. | Mazina resursu izšķērdēšanu |
| Novēlota diagnostika: Pacients vēršas pie oftalmologa tikai pie smagiem simptomiem. | Agrīna atklāšana: Optometrists veic regulārus skrīningus augsta riska grupām. | Izmaksu efektīva izlietošana savlaicīgai intervencei |
Ieviešot optometristu kā funkcionālo speciālistu valsts apmaksātajā sistēmā, pacienta ceļš redzes aprūpes posmos kļūtu efektīvāks, mazinot oftalmologu noslodzi un nodrošinot savlaicīgu refrakcijas kļūdu un acu slimību diagnostiku.
Jaunais modelis precīzi nodalītu funkcijas:
| Aprūpes līmenis | Speciālists | Pakalpojumu groza saturs (intervences) |
| Primārā redzes aprūpe (Kopiena/Veselības centri) | Optometrists | Redzes veselības novērtēšana, redzes asuma un refrakcijas kļūdas noteikšana, kā arī redzes funkciju novērtēšanaRedzes korekcijas līdzekļa (briļļu, kontaktlēcu, vājredzības korekcijas līdzekļu) izrakstīšanaRedzes treniņu nodrošināšana redzes funkcionālo traucējumu gadījumāDažāda vecuma pacientu redzes skrīnings (atbilstoši normatīvo aktu prasībām)Miopijas progresēšanas kontrole bērniemAcs veselības stāvokļa novērtēšana atbilstoši optometrista profesijas standartā izklāstītajām kompetencei, pielietojot mūsdienīgas metodes un iekārtas, kas ļauj efektīvi un ātri novērtēt acu struktūras, lai atsijātu pacientus, kuriem nepieciešama oftalmologa aprūpe, piemēram, automatizētās fundus kameras ļauj optometristam dažu sekunžu laikā iegūt kvalitatīvu tīklenes fotoattēlu bez cikloplēģijas pielietošanas. |
| Sekundārā redzes aprūpe (Specializētas klīnikas) | Oftalmologs | Akūtu un hronisku acu slimību diagnostika un ārstēšanaGlaukomas un diabētiskās retinopātijas medikamentoza vadība Mazās ķirurģiskās intervences (piemēram, krusas grauda incīzija) |
| Terciārā redzes aprūpe (Universitātes slimnīcas) | Oftalmologs (ķirurgs) | Acu saslimšanu un patoloģiju ķirurģiska un specializēta medicīniska ārstēšana |
Valsts apmaksātu optometrista pakalpojumu ieviešana ļautu redzes aprūpes sistēmai būt gan finansiāli efektīvākai, gan pieejamākai iedzīvotājiem. Novērtējot no pieejamajiem datiem, optometrista pakalpojuma ieviešana MK noteikumos Nr. 555 dotu ietaupījuma efektu 2,77 miljonu EUR apmērā, salīdzinot ar patreizējo SAVA nolikumu, kas balstīts tikai uz oftalmologa pakalpojumu.
| Parametrs | Pašreizējais modelis | Modelis ar optometristu | Starpība |
| Ambulatorās epizodes | 10 658 193 € | 8 420 277 € | -2,23 milj. € |
| Bērnu skrīnings | 1 792 200 € | 1 254 600 € | -0,53 milj. € |
| Kopējās izmaksas | 14 769 669 € | 11 994 153 € | -2,77 milj. € |
Lai precizētu iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, NVD nepieciešams izanalizēt informāciju par 2023., 2024. un 2025. gadā apmaksātajām oftalmologu manipulācijām, to skaitu un samaksāto naudas summu un izvērtēt, kuras no minētajām manipulācijām varētu sniegt optometrists par zemāku samaksu atbilstoši optometrista kompetencei.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes nosaka Veselības ministrijas pienākumu nodrošināt pieejamus, efektīvus un uz profilaksi vērstus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī racionālu veselības aprūpes cilvēkresursu izmantošanu. Pašreizējais redzes aprūpes regulējums šiem mērķiem neatbilst, tādēļ ir nepieciešama mērķtiecīga politiska rīcība. LOOA aicina Veselības ministriju pāriet no līdzšinējā oftalmologu dominētā, fragmentētā modeļa uz integrētu, uz pacientu vērstu redzes aprūpi (IPEC). Optometrista kā funkcionālā speciālista integrēšana primārajā redzes aprūpē ir veids, kā efektīvi pārvaldīt pieaugošo pieprasījumu pēc redzes aprūpes pakalpojumiem, mazinot gaidīšanas rindas un novēršot nevajadzīgu redzes zudumu Latvijas iedzīvotājiem. Lai efektivizētu oftalmologa kā speciālista izmantošanu, LOOA rosina ieviest standartizētas nacionālās nosūtījumu vadlīnijas, lai optometrists kļūst par “vārtu sargu”, kurš identificē patoloģiju un savlaicīgi spēj nosūtīt pie oftalmologa pacientus, kam nepieciešama medicīniska iejaukšanās.
Pamatojoties uz sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem principiem –
pakalpojumu pieejamības uzlabošana, profilakses stiprināšana, nevienlīdzības mazināšana un valsts līdzekļu efektīva izmantošana – Veselības ministrijai ir pienākums:
- Nodrošināt redzes aprūpes sistēmas atbilstību Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, pārorientējot to no pārmērīgas specializētās aprūpes uz profilaksi un agrīnu diagnostiku, integrējot optometristu kā funkcionālo speciālistu primārajā aprūpē.
- Novērst normatīvo aktu neatbilstību Ārstniecības likumam, kas šobrīd kavē sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz pakalpojumu pieejamību bērniem, senjoriem un reģionu iedzīvotājiem.
- Uzņemties politisko iniciatīvu un uzdot izveidot Veselības ministrijas vadītu starpinstitucionālu darba grupu, kuras uzdevums ir nodrošināt Sabiedrības veselības pamatnostādnēm un PVO rekomendācijām atbilstoša redzes aprūpes modeļa ieviešanu Latvijā.
- Iniciēt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, īpaši MK noteikumos Nr. 555 un saistītajos regulējumos, nodrošinot:
- funkcionālo speciālistu kompetenču skaidru nodalījumu,
- profilaktisko redzes pārbaužu pieejamības paplašināšanu,
- ekonomiski pamatotu pakalpojumu groza struktūru.
- Uzdot Nacionālajam veselības dienestam pārskatīt redzes aprūpes finansēšanas modeli, lai valsts līdzekļi tiktu izmantoti atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajam efektivitātes un ilgtspējas principam, vienlaikus mazinot rindas pie oftalmologiem.
- Noteikt skaidru ieviešanas grafiku, paredzot, ka normatīvo izmaiņu sagatavošana un ieviešana tiek pabeigta līdz 2026. gada 1. jūlijam, nodrošinot politisko konsekvenci un tiesisko skaidrību.
LOOA mērķis ir konstruktīva sadarbība ar valsts institūcijām, lai veidotu pacientiem pieejamu, medicīniski pamatotu un ekonomiski ilgtspējīgu redzes aprūpes sistēmu Latvijā.
Būsim pateicīgi par Veselības ministrijas pozīciju un informāciju par turpmākajām plānotajām darbībām attiecībā uz redzes aprūpes procesa organizēšanu Latvijā un visu redzes aprūpes speciālistu lomu šajā procesā.
Cieņā
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas vārdā
Valdes priekšsēdētāja Kristīne Detkova
Pielikums Nr. 1
Galvenie PVO redzes aprūpes sistēmas modernizēšanas rekomendācijas un metodiskie materiāli tās ieviešanai
- World report on vision (2019) – Pasaules ziņojums par redzi. Šis ir pamatdokuments, kas sniedz stratēģisko ietvaru redzes aprūpes integrēšanai veselības sistēmās.
- Package of eye care interventions (PECI) (2022) – redzes aprūpes intervenču pakete. Satur uz pierādījumiem balstītu intervenču sarakstu un to īstenošanai nepieciešamos resursus (aprīkojumu, zāles, palīglīdzekļus).
- Eye care indicator menu (ECIM) (2022) – Redzes aprūpes indikatoru izvēlne. Rīks redzes aprūpes stratēģiju un darbību uzraudzībai nacionālā un reģionālā līmenī.
- Eye care competency framework (ECCF) (2022) – Redzes aprūpes kompetenču sistēma. Definē redzes aprūpes darbaspēkam nepieciešamās zināšanas, prasmes un uzvedību, lai nodrošinātu kvalitatīvu un integrētu aprūpi.
- Eye care situation analysis tool (ECSAT) (2022) – Redzes aprūpes situācijas analīzes rīks. Paredzēts valsts līmeņa situācijas novērtēšanai un prioritāšu noteikšanai stratēģiskajā plānošanā.
- Eye care in health systems: Guide for action (2022) – Redzes aprūpe veselības sistēmās: Rīcības rokasgrāmata. Praktisks ceļvedis valstīm Pasaules redzes ziņojuma rekomendāciju ieviešanai.
Papildu resursi un rīki
- IAPB Vision Atlas – Datu kompilācija par acu veselības stāvokli valstu un reģionu līmenī.
- Adrese: www.iapb.org/learn/vision-atlas/.
- Tool for Assessment of Diabetes and Diabetic Retinopathy (TADDS) – Rīks diabēta un diabētiskās retinopātijas pārvaldības sistēmu novērtēšanai.
- Introduction to IPEC training course – Apmācības kurss par integrētu, uz cilvēku vērstu redzes aprūpi.
Šie dokumenti kopumā veido visaptverošu metodoloģisko bāzi modernas redzes aprūpes sistēmas izveidei, nodrošinot saikni starp primāro, sekundāro un terciāro aprūpes līmeni.
Pielikums Nr. 2
LATVIJAS OPTOMETRISTU UN OPTIĶU ASOCIĀCIJA
Adrese: Rīga, Ķengaraga iela 8, LV-1063, Reģ.nr. 40008029786,
e-pasts: looasociacija@gmail.com
Nacionālajam veselības dienestam
Cēsu ielā 31, k-3, Rīgā, LV-1012
nvd@vmnvd.gov.lv
Nr. 5/2025
22.12.2025.
Par Nacionālā veselības dienesta izsludināto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu atlases nolikumu oftalmoloģijā
Latvijas Optometristu un optiķu asociācija (turpmāk: LOOA) izsaka pamatotu pretenziju pret Nacionālā veselības dienesta (turpmāk: NVD) izsludināto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu atlases nolikumu oftalmoloģijā (turpmāk: SAVA nolikums).
NVD nolikums pieprasa visciešāko saikni ar nozares profesionālo organizāciju interešu ievērošanu un viedokļa uzklausīšanu: 4.21. apakšpunkts nosaka ka NVD “apkopo un izvērtē valsts institūciju, nozares profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu pārskatus un speciālistu ieteikumus par medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību“.
LOOA neinformēšana un nepieaicināšana SAVA nolikuma apspriešanā ir pretrunā ar NVD nolikumu, jo LOOA biedri ir tieši saistīti ar nolikuma saturisko pusi. Lūdzam jūs jautājumos, kas skar redzes aprūpes sistēmu Latvijā, informēt un iesaistīt LOOA.
Ja aplūko SAVA nolikuma projektu, tad LOOA ir būtiski iebildumi pret tā saturisko un ekonomiski finansiālo aspektu.
Pirmkārt: SAVA nolikums ignorē optometrista profesijas juridisko statusu, kā rezultātā ir ierobežots optometrista kā autonomas ārstniecības personas statuss.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu kopš 2020. gada 1. janvāra optometrists ir atzīts par funkcionālo speciālistu – ārstniecības personu ar augstāko medicīnisko izglītību. Likums nosaka, ka funkcionālais speciālists savā specialitātē ir tiesīgs patstāvīgi veikt diagnostiku, funkciju novērtēšanu un dot atzinumus. Pašreizējais SAVA nolikums optometristu kļūdaini definē tikai kā oftalmologa atbalsta personālu vai pielīdzina māsām vai ārsta palīgiem. NVD rīcība, izslēdzot LOOA no SAVA nolikuma izstrādes, ir aizskārusi optometrista kā neatkarīga speciālista statusu, tādejādi degradējot tā profesiju. LOOA uzskata, ka optometristam ir jāsaglabā patstāvība jautājumos, kas ir aprakstīti optometrista profesijas standartā. Diemžēl līdzšinējā praksē bieži ir novērots, ka tie LOOA biedri, kuri strādā slimnīcās vai poliklīnikās, patstāvīgi veic faktisko darbu, kas saistīts ar redzes funkciju novērtēšanu, bet optometrista veiktās manipulācijas tiek noformētas kā oftalmologa sniegts pakalpojums. LOOA uzskata, ka ir nepieciešams mainīt MK noteikumus Nr. 555, ieviešot tajos ar optometrista darbu saistītās manipulācijas un optometrista ambulatorās vizītes tarifu.
SAVA nolikumā minēto pakalpojumu pieejamības un ekonomiskās efektivitātes analīze
LOOA uzskata, ka SAVA nolikuma projektā nav ņemta vērā NVD nolikumā minētā labas prakses principu ievērošana.
Dienestam ir pienākums nodrošināt pakalpojumu kvalitāti un pieejamību atbilstoši starptautiski atzītām klīniskajām vadlīnijām un valsts starptautiskajām saistībām. LOOA uzmanīgi seko pasaules tendencēm un rekomendācijām, kas saistītas ar redzes aprūpi. Viens no jaunākajiem starptautisko organizāciju dokumentiem, kas veltīts šai tematikai ir Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas par redzes aprūpes sistēmas izveidi (https://www.who.int/publications/i/item/9789240048959). Redzes aprūpes intervenču pakete (package of eye care interventions – PECI) nodrošina uz pierādījumiem balstītu redzes aprūpes intervenču kopumu visā aprūpes nepārtrauktībā un ieviešanai nepieciešamos materiālos resursus. PECI kalpo, lai palīdzētu politikas veidotājiem un tehnisko lēmumu pieņēmējiem valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem integrēt redzes aprūpi savu veselības pakalpojumu paketēs un politikā. Pakalpojumu sniedzēji var izmantot PECI, lai plānotu un ieviestu redzes aprūpes intervences savās pakalpojumu programmās.
LOOA valde, balstoties uz nolikuma projektā sniegtās informācijas bāzi, ir izanalizējusi tā atbilstību šīm Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
Salīdzinot NVD izveidoto SAVA nolikumu 2026. gadam ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādāto PECI paketi, ir vērojama augsta tehniskā un medicīniskā atbilstība, tomēr pastāv atšķirības pakalpojumu groza tvērumā. SAVA nolikums ir ļoti precīzs un progresīvs attiecībā uz medicīnisko tehnoloģiju un ārstniecības metožu atbilstību PVO standartiem. Tomēr, lai pilnībā sasniegtu PVO mērķi par universālu veselības aptveri, valsts sistēmā būtu nepieciešams nepārprotami atdalīt primāro un sekundāro redzes aprūpi, iekļaujot optometrista veikto primāro redzes aprūpes pakalpojumu valsts sistēmā.
Optometristu nepietiekama integrācija vai ierobežotā loma SAVA nolikumā rada vairākus riskus un vājos punktus, raugoties gan no NVD mērķiem, gan no PVO rekomendācijām. Optometristu neintegrēšana kā patstāvīgu pakalpojumu sniedzēju kavē NVD mērķi sasniegt maksimālu veselības aprūpes pieejamību un ir pretrunā ar PVO stratēģiju par darba uzdevumu sadali/pārnesi (task-shifting), kā rezultātā sistēma kļūst dārgāka un mazāk pieejama pacientam. Redzes korekcijas līdzekļu receptēm ir jābūt pakalpojuma grozā kā prioritāram pakalpojumam. To neiekļaušana vai nepietiekama prioritizācija ir pretrunā ar PVO mērķi palielināt redzes korekcijas aptveri par 40% un NVD uzdevumu nodrošināt efektīvu un pieejamu aprūpi.
Lai plānotu resursus, ir nepieciešama sapratne par redzes aprūpes pakalpojumu struktūru. Balstoties uz PVO datiem un Latvijas demogrāfisko ainu, var iegūt šādu redzes ambulatorās aprūpes pakalpojumu kopainu:
| Vajadzības veids | Ambulatoro gadījumu skaits gadā | % |
| Refrakcijas problēmas | 186,057 | 50% |
| Acu slimību epizodes | 46,514 | 13% |
| Diabēta skrīnings | 51,739 | 14% |
| Hronisku slimību uzraudzība | 46,514 | 13% |
| Miopo bērnu uzraudzība | 38,233 | 10% |
| Kopā | 369,057 | 100% |
Tā kā oftalmologs ir tiešās pieejamības ārsts, tad, balstoties uz tabulā minēto redzes ambulatorās aprūpes pakalpojumu kopainu, katrs otrais oftalmologa pacients būs ar refrakcijas problemātiku. Tā rezultātā oftalmologu resurss joprojām tiks izmantots nelietderīgi, uzliekot tiem pienākumu veikt rutīnas refrakcijas noteikšanu un redzes korekcijas līdzekļu izrakstīšanu, liedzot savlaicīgu piekļuvi pakalpojumiem pacientiem ar dažādām, tai skaitā smagām acu patoloģijām. Uzturot šādu sistēmu, SAVA nolikumā piedāvātās 220 941 ambulatorās vizītes ir tikai 60 % no vajadzības, kā rezultātā joprojām saglabāsies oftalmologa pakalpojuma pieejamības problēma.
PVO stratēģija “Integrated people-centered eye care” (IPEC) uzsver nepieciešamību veicināt uzdevumu pārvirzīšanu speciāli apmācītam personālam, lai uzlabotu aprūpes pieejamību. Analīze rāda, ka oftalmologa aprūpes epizode pašlaik obligāti ietver refrakcijas noteikšanu, redzes funkciju novērtēšanu un redzes korekciju, kas atbilstoši optometrista profesijas standartam ir tieši optometrista darba pienākumi. Vidēji šīs darbības aizņem 15–20 minūtes no vizītes, kas nozīmē, ka oftalmologs zaudē 30–50 % sava laika, veicot optometrista darbu. Sistēmas līmenī pat 60–70 % no visām ambulatorajām konsultācijām varētu tikt novirzītas optometristiem kā neatkarīgiem speciālistiem. NVD plānotās oftalmologa konsultācijas 2026. gadam nesedz iedzīvotāju vajadzības, ja speciālistiem jānodarbojas ar masveida redzes korekcijas izrakstīšanu. Noņemot refrakcijas noteikšanu no oftalmologu pleciem, oftalmologi varētu vairāk fokusēties uz dienas stacionāra ķirurģiju un sarežģītu patoloģiju ārstēšanu.
LOOA piedāvā ieviest divu līmeņu sistēmu, kur optometrists kalpo kā “vārtu sargs” primārajā aprūpē, nofiltrējot rutīnas gadījumus un pie oftalmologa nosūtot tikai pacientus ar acu patoloģijām.
1. LĪMENIS (optometrists): Veic masveida refrakcijas noteikšanu, redzes korekcijas līdzekļu izrakstīšanu, bērnu profilaktiskās redzes pārbaudes un primāro patoloģiju monitoringu (piemēram, ar digitālajām fundus kamerām). Optometrists nofiltrē rutīnas gadījumus (aptuveni 60–70 % no visām ambulatorajām epizodēm), uz otro līmeni nosūtot tikai tos pacientus, kuriem konstatētas indikācijas oftalmologa konsultācijai (piemēram, konstatētas kādas acu patoloģijas klīniskās pazīmes vai nepieciešama specifiska ārstēšana).
2. LĪMENIS (oftalmologs): Pilnībā fokusējas uz sekundāro un terciāro redzes aprūpi – operatīvo ķirurģiju, sarežģītu hronisku slimību vadību un akūto acu situāciju ārstēšanu.
Pašreizējie MK noteikumi Nr. 555 paredz, ka obligātās bērnu redzes profilaktiskās pārbaudes (1,3 un 6-7 gadu vecumā) veic tikai oftalmologs. Tas rada papildu slodzi aptuveni 55 000–60 000 vizīšu apmērā gadā.
Optometrists kā funkcionālais speciālists ir pilntiesīgi kvalificēts veikt šo diagnostiku un funkciju novērtēšanu arī bērniem. PVO vadlīnijas (IPEC modelis) skaidri norāda, ka šādas pārbaudes efektīvi var veikt apmācīts personāls, izmantojot standartizētus protokolus.
SAVA nolikumā un esošajā praksē bieži tiek uzturēta prasība pēc obligātas refrakcijas novērtēšanas cikloplēģijā bērnu redzes profilaktiskās pārbaudes ietvaros, pat ja nav klīnisku indikāciju (piemēram, šķielēšanas vai augstas pakāpes refrakcijas kļūdu riska). Pasaules prakse rāda, ka refrakcijas novērtēšana bez cikloplēģijas kopā ar detalizētu redzes funkciju izvērtēšanu ir pietiekama savlaicīgai redzes un acu veselības traucējumu atklāšanai, kas ir galvenais redzes profilaktiskās pārbaudes mērķis. Obligāta cikloplēģija katrā redzes profilaktiskās pārbaudē bez vajadzības pagarina apskates laiku un prasa tiešu oftalmologa iesaisti, tādējādi pagarinot rindas un sadārdzinot minēto pakalpojumu. Nepamatota cikloplēģijas pielietošana papildus rada lieku diskomfortu bērnam un vecākiem. Optometrists, veicot primāro redzes aprūpi (tai skaitā redzes profilaktisko pārbaudi), var identificēt tos gadījumus, kuros cikloplēģija ir medicīniski nepieciešama, un tikai tad nosūtīt bērnu pie oftalmologa specializētai redzes un acu veselības izmeklēšanai.
Arī šeit LOOA piedāvā ieviest divu līmeņu sistēmu, kur optometrists ir pirmais speciālists, kurš veic primāro redzes aprūpi (tai skaitā redzes profilaktisko pārbaudi), redzes funkciju novērtēšanu un refrakcijas noteikšanu. Oftalmologs iesaistās tikai gadījumos, kad atklāta patoloģija vai nepieciešama specifiska ārstēšana, kurā ietilpst arī pamatota medicīniskā manipulācija ar cikloplēģijas pielietošanu.
Novērtējot no pieejamajiem datiem, optometrista pakalpojuma ieviešana MK noteikumos Nr. 555 dod ietaupījuma efektu 2,77 miljonu EUR apmērā, salīdzinot ar patreizējo SAVA nolikumu, kas balstīts tikai uz oftalmologa pakalpojumu.
| Parametrs | Pašreizējais modelis | Modelis ar optometristu | Starpība |
| Ambulatorās epizodes | 10 658 193 € | 8 420 277 € | -2,23 milj. € |
| Bērnu skrīnings | 1 792 200 € | 1 254 600 € | -0,53 milj. € |
| Kopējās izmaksas | 14 769 669 € | 11 994 153 € | -2,77 milj. € |
Lai precizētu iespējamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, NVD nepieciešams izanalizēt informāciju par 2023., 2024. un 2025. gadā apmaksātajām oftalmologu manipulācijām, to skaitu un samaksāto naudas summu un izvērtēt, kuras no minētajām manipulācijām varētu sniegt optometrists par zemāku samaksu atbilstoši optometrista kompetencei.
Lūdzam Nacionālo veselības dienestu sniegt sekojošus skaidrojumus:
- Lūdzam skaidrot, kādas Eiropas Savienības, Pasaules Veselības organizācijas vai citu starptautisku institūciju rekomendācijas, klīniskās vadlīnijas vai salīdzināmie modeļi ir ņemti vērā, izstrādājot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu atlases nolikumu oftalmoloģijā, īpaši attiecībā uz ārstniecības personu kompetenču sadalījumu, un kādēļ, ņemot vērā minētās vadlīnijas, optometrista kā funkcionālā speciālista pakalpojums nav paredzēts kā patstāvīgs un valsts apmaksāts pakalpojums redzes aprūpes sistēmā.
- Lūdzam sniegt informāciju, vai sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu atlases nolikuma oftalmoloģijā izstrādes procesā ir veikts izvērtējums par divu līmeņu redzes aprūpes sistēmas ieviešanu, ņemot vērā starptautiskās vadlīnijas un labās prakses piemērus, paredzot optometristu kā primārā līmeņa pakalpojumu sniedzēju ar valsts apmaksātu pakalpojumu, un oftalmologu kā sekundārā līmeņa pakalpojumu speciālistu, kā arī norādīt tiesiskos, medicīniskos un ekonomiskos apsvērumus, kuru dēļ šāds modelis nav ticis ietverts šajā nolikumā.
- Lūdzam skaidrot, kādā apjomā, izstrādājot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu atlases nolikumu oftalmoloģijā un piemērojot spēkā esošo regulējumu, ir ņemtas vērā starptautiskās klīniskās vadlīnijas un rekomendācijas bērnu redzes profilaktisko pārbaužu jomā, un kādēļ optometrista kā funkcionālā speciālista veiktās bērnu redzes profilaktiskās pārbaudes nav paredzētas kā valsts apmaksāts pakalpojums, to starp primārās redzes aprūpes ietvaros.
- Atkārtoti lūdzam Nacionālo veselības dienestu rosināt iekļaut optometrista pakalpojumu valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, veicot MK noteikuma Nr. 555 punktu un to saistīto pielikumu grozījumus saskaņā ar pielikumā Nr. 1 formulēto piedāvājumu.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lūdzam Nacionālo veselības dienestu sniegt motivētu atbildi pēc būtības uz norādītajiem jautājumiem un lūgumiem, kā arī informēt par turpmākajām plānotajām darbībām normatīvā regulējuma pārskatīšanas uzsākšanai. Vienlaikus vēršam uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt nozares profesionālās organizācijas – Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas savlaicīgu un pilnvērtīgu iesaisti visos ar redzes aprūpes pakalpojumu regulējumu saistītajos lēmumu pieņemšanas procesos, ievērojot labas pārvaldības, samērīguma un tiesiskās paļāvības principus.
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas vārdā
Valdes priekšsēdētāja Kristīne Detkova
Pielikums Nr. 3
1. MK noteikumi Nr. 622 (Iesaucamo veselības pārbaudes)
Šajos noteikumos optometrists būtu jāiekļauj speciālistu sarakstā, lai veiktu primāro redzes asuma un refrakcijas pārbaudi3.
| Noteikumu punkts / pielikums | Pašreizējā redakcija | Vēlamā redakcija (ar optometristu) |
| 1. pielikums, I daļa (Ārstniecības personas) 4 | 5. Oftalmologs | 5. Oftalmologs vai optometrists |
| 2. pielikums, III daļa (Veselības pārbaudes karte)5 | 5. Oftalmologs | 5. Oftalmologs vai optometrists |
| 3. pielikums, IV daļa (Metodika) 6 | 14. Pārbaudi sāk ar redzes asuma noteikšanu… | 14. Pārbaudi veic oftalmologs vai optometrists, nosakot redzes asumu… |
2. MK noteikumi Nr. 219 (Obligātās veselības pārbaudes – OVP)
Šajos noteikumos optometrists jau ir minēts piezīmēs pie darba ar datoru, taču viņa loma būtu jāpaplašina pamattekstā77.
+1
| Noteikumu punkts / pielikums | Pašreizējā redakcija | Vēlamā redakcija (ar optometristu) |
| 1. pielikums, 4.10. un 4.11. punkts (Redzes slodze/Dators)8 | Obligāti nepieciešamās apskates: arodslimību ārsts, oftalmologs. | Obligāti nepieciešamās apskates: arodslimību ārsts, oftalmologs vai optometrists. |
| 1. pielikums, piezīme**9 | …okulists vai optometrists sniedz atzinumu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību… | Optometrists vai oftalmologs sniedz atzinumu par nodarbinātā redzes funkcionālo atbilstību veicamajam darbam… |
| 2. pielikums, 1. un 2. punkts (Darbs augstumā)10 | Papildus nepieciešamās apskates: oftalmologs… | Papildus nepieciešamās apskates: oftalmologs vai optometrists… |
3. MK noteikumi Nr. 940 (Transportlīdzekļu vadītāju pārbaudes)
Šeit optometrists varētu veikt pirmreizējās un kārtējās redzes funkciju pārbaudes (redzes asums, redzes lauks), ja netiek konstatētas acu slimības1111.
+1
| Noteikumu punkts / pielikums | Pašreizējā redakcija | Vēlamā redakcija (ar optometristu) |
| 7. punkts (Ārstu komisijas sastāvs) 12 | …sastāvā ir neirologs, oftalmologs… | …sastāvā ir neirologs, oftalmologs vai optometrists… |
| 8.1. apakšpunkts (Veselības izvērtēšana) 13 | …nosūta transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu veikt papildu izmeklējumus… | …nosūta veikt papildu izmeklējumus pie oftalmologa vai optometrista (redzes funkciju novērtēšanai)… |
| 2. pielikums (Veselības pārbaudes karte) 14 | Brilles – obligāti jālieto brilles vai kontaktlēcas | Brilles/kontaktlēcas – obligāti jālieto (pēc oftalmologa vai optometrista norādījuma). |
4. MK noteikumi Nr. 202 (Ieroču glabātāju pārbaudes)
Noteikumi paredz oftalmologa obligātu dalību komisijā, ko varētu aizstāt vai papildināt ar optometristu funkcionālajai redzes pārbaudei1515.
+1
| Noteikumu punkts / pielikums | Pašreizējā redakcija | Vēlamā redakcija (ar optometristu) |
| 3.2. apakšpunkts (Ārstu komisija) 16 | …sastāvā ir neirologs, oftalmologs… | …sastāvā ir neirologs, oftalmologs vai optometrists… |
| 5.2.5. apakšpunkts (Specializētā komisija)17 | 5.2.5. oftalmologs; | 5.2.5. oftalmologs vai optometrists; |
| 1. pielikums, 4. punkts (Redzes traucējumi) 18 | 4.2. …Nepieciešams oftalmologa atzinums… | 4.2. …Nepieciešams oftalmologa vai optometrista atzinums par redzes funkcionālo stāvokli… |
5.MK noteikumi Nr. 555 (Veselības pārbaudes un apmaksas kārtība)
| Normas vienība | Spēkā esošā redakcija | Piedāvātā redakcija |
| 56.2.8. apakšpunkts | pie oftalmologa (redzes pārbaudei); | pie oftalmologa vai optometrista (redzes funkciju novērtēšanai, refrakcijas noteikšanai un redzes korekcijai); |
| Jauns punkts (56.6.) | Nav regulējuma par optometrista kompetenci valsts apmaksātajos pakalpojumos. | Redzes aprūpes pakalpojumus valsts apmaksātās veselības aprūpes ietvaros sniedz oftalmologs vai optometrists atbilstoši katra speciālista profesionālajai kompetencei. |
| 4.3.4.¹ punkts | Optometrista pakalpojums nav paredzēts. | Optometrists kā funkcionālais speciālists sniedz valsts apmaksātus primārās redzes aprūpes pakalpojumus, tostarp redzes korekcijas līdzekļu recepšu izrakstīšanu un bērnu redzes profilaktisko pārbaudi. |
| 1. pielikuma 2. piezīme | Bērnu redzes pārbaudes veic oftalmologs. | Bērnu redzes pārbaudes veic oftalmologs vai optometrists atbilstoši katra speciālista profesionālajai kompetencei. |
MK noteikumu Nr. 555 pielikumu grozījumi (BIJA / IR)
1. Pielikums – Profilaktiskās apskates (bērni)
| Normas vienība | Spēkā esošā redakcija | Piedāvātā redakcija |
| 1. pielikuma 2. piezīme | Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs. | Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs vai optometrists. Ja redzes profilaktiskās pārbaudes laikā tiek konstatētas patoloģiskas novirzes vai nepieciešami papildu izmeklējumi, optometrists pacientu nosūta pie oftalmologa. |
| Jauna piezīme | Nav noteikta. | Primāro bērnu redzes profilaktisko pārbaudi veic optometrists vai oftalmologs. Cikloplēģija tiek veikta tikai gadījumos, ja profilaktiskās pārbaudes laikā konstatētas medicīniskas indikācijas. |
4. Pielikums – Aprūpes epizodes un to tarifi
| Normas vienība | Spēkā esošā redakcija | Piedāvātā redakcija |
| Optometrista aprūpes epizode | Optometrista aprūpes epizode nav paredzēta. | 5.xx. Optometrista aprūpes epizode – redzes funkciju novērtēšana, refrakcijas noteikšana, redzes korekcijas līdzekļu receptes izrakstīšana, profilaktiskā redzes pārbaude pieaugušiem un bērniem. Tarifs – 30,00 EUR. |
| Bērnu redzes profilaktiskā pārbaude (optometrists) | Nav paredzēts kā atsevišķa aprūpes epizode. | 5.xy. Bērnu redzes profilaktiskā pārbaude (optometrists) – vecumam atbilstošs primārā redzes profilaktiskā pārbaude (bez obligātas cikloplēģijas), acu patoloģiju primārā atlase un, nepieciešamības gadījumā, nosūtīšana pie oftalmologa. Tarifs – 17,00 EUR. |
| Piezīme par kompetenci | Nav noteikta. | Optometrista aprūpes epizode un bērnu redzes profilaktiskā pārbaude neietver acu slimību diagnostiku, ārstēšanu vai ķirurģisku iejaukšanos, kas ir oftalmologa kompetencē. |
3. Pielikums – Pakalpojumu sniedzēji
| Normas vienība | Spēkā esošā redakcija | Piedāvātā redakcija |
| Pakalpojuma sniedzējs | Optometrists nav skaidri noteikts kā patstāvīgs valsts apmaksāta pakalpojuma sniedzējs. | Valsts apmaksātus primārās redzes aprūpes pakalpojumus ir tiesīgs sniegt arī sertificēts optometrists kā funkcionālais speciālists, kas reģistrēts Ārstniecības personu reģistrā. |
Pārejas noteikumi
| Normas vienība | Spēkā esošā redakcija | Piedāvātā redakcija |
| Ieviešanas kārtība | Nav noteikta. | Nacionālais veselības dienests līdz 2026. gada 1. jūlijam nodrošina optometrista pakalpojuma ieviešanai nepieciešamo līgumu slēgšanas, uzskaites un samaksas kārtību. |